Parakstīties jaunumiem pa e-pastu!
Piekrītu tam, ka mani personīgie dati tiks ievākti, apstrādāti un glābāti www.gestalt.lv mājaslapas sistēmā.

''Mēs mīlam dzīvi ne tādēļ, ka esam pieraduši dzīvot, bet tādēļ, ka esam pieraduši mīlēt.'' Frīdrihs Nīče



Frederiks Solomons Perlzs

Frederiks Solomons Perlzs [1893-1914]

Frederiks Solomons Perlzs piedzima 1893. gada 8.jūlijā. Viņš bija trešais bērns un vienīgais dēls Berlīnes ebreju ģimenē. Tēvs tirgoja vīnu, māte rūpējās par ģimenes izglītību un kultūru. Attiecību veidošanā ar tēvu negāja viegli. Frics bija apdāvināts skolnieks, bet dzīvoja nemitīgu problēmu atmosfērā. Smagās antisemītiskās vides dēļ tēvs bija spiests izņemt dēlu no skolas. Bērnības atmiņas atstāja rūgtu neirotisku nospiedumu Perlza dvēselē.perlz_history_1

  • 1893. Piedzimšana. Vieta: Berlīne. Māte mīloša, ambicioza sieviete, kura mīl mākslu un ienīst tēvu. Tēvs ienīst māti, mīl sievietes; tēlo masonu grandmeistaru. Liela auguma, jautrs vīrietis. Sabiedrībā abi vecāki izturas draudzīgi. Apjukums.
  • 1903. Spējīgs zēns mācās sākumskolā; vienmēr labākais pat bez mājas darbiem. Testēts vidusskolai; nekad nav dzirdējis par frakcijām. Satriekts. Izkrišanas šoks. Apjukums.
  • 1910. Ģimnāzijā nemīloši, rupji skolotāji. Spējas ir zaudētas, ienīstu skolu. Masturbēšanas konflikts; nevaru apgūt aizliegto seksu. Psihiatrs izraksta bromīdus un vingrinājumus. Neuzticos viņam. Palīgs nepalīdz. Apjukums.
    Viņš mācījās mākslas skolā. Viņš rakstīja, zīmēja, sacerēja un apgrozījās Berlīnes aristokrātu vidē.
  • 1911 Atrodu savu pasauli. Iemīlos. Dzeja, filozofija un vēl vairāk teātris. Maks Reinhards, mūsdienu teātra dibinātājs, “valda pār jūsu ausīm”: klausies, klausies, klausies! Audekli un krāsotie balsti izmesti ārā. Trīs dimensijas. Padara skatuvi par reālu. Pārvērš pasauli par skatuvi. Kas ir realitāte? Apjukums.
  • 1913 Koledža. Tēvocis Germans Štaubs Vācijas izcilākais advokāts. Bet es ienīstu justīciju, negribu iet viņa pēdās. Studēt psiholoģiju? Blēņas. Es piekrītu. Psiholoģija Vundts nesakarīgu zilbju iekalšana. Apjukums.
    Ir arī Freids. Viņa vārdos ir daudz jēgas; saskata seksa problēmu. Drīzāk studēju medicīnu (bez intereses) – tas atver durvis uz filozofiju, fizioloģiju. Dzīvē mazāk apjukuma; saskatu perspektīvas.
  • 1914 Pasaule eksplodē. Dzīve ierakumu agonijā. Bezjūtība. Dzīves briesmas un nāves briesmas. Apjukums.
  • 1916 gadā Perlzs, būdams medicīnas fakultātes students, devās uz pirmo pasaules karu un pabeidza izglītību jau pēc kara 1921.gadā. Viņš kļuva par medicīnas doktoru un atvēra savu privātpraksi.
  • 1918. Izdzīvoju. Dumpīgi atdevos politikai. Liels apjukums.Фриц Перлз
  • 1921. Medicīnas doktors. Nemierīgs. Negribu nomierināties. Tēvocis dakteris izsmej idejas par slimību ārstēšanu ar sarunām. Bet sūrstošām dvēselēm (tu – es) ir nepieciešama orientācija. Neveikli tuvojos psihiatrijai ar zālēm, elektroierīcēm, hipnozi un sarunām. Apjukums.
  • 1922. Sāku no jauna. Visuzbudinošākais. Mēs Mēs! Es paplašinu neģimenisku pasauli. Mēs: bohēma, mūsu takas nestaigātas. Aktieri, mākslinieki, rakstnieki. Jaunu pasauli veidojošie. Bauhauss, Brjukke, dadaisms jauna burtiskuma kustība. Atklāju guru: S.Fridlanders (Pirmā nodaļa) “Radošā vienaldzība”. Atklāju nulles punktu, kas ir centrs nekas izplēšas pretējā kaut kā. Pirmo reizi iegūstu atbalsta punktu. Sataustu. Un apjukums ir mazāks.
    1925 gadā viņš uzsāka studijas psihoterapijā un pašterapiju pie Karenas Hornī.
  • 1925. Uzsāku bezjēdzīgu septiņu gadu dzīvi uz kušetes. Jutu, ka biju stulbs. Beidzot, Vilhelms Raihs, tolaik vēl pie pilna prāta, ieviesa kaut kādu jēgu. Un Karena Hornī, kuru es mīlēju. Pārējie bija pašpārliecinātie atdarinātāji, kuri kropļoja jebkādus Freida nodomus. Apjukums.
    1926.gadā viņš aizbrauca uz Frankfurti un strādāja Kurta Goldšteina neiropsiholoģiskajā laboratorijā par asistentu. Tolaik Goldšteins centās integrēt savas geštaltpsiholoģijas zināšanas bioloģiskajos un fizioloģiskajos pētījumos.
  • 1926. Kurts Goldšteins Frankfurtes neirologs. Ģeniāls neiropsihiatrs. Koncepcija: organisms kā veselums. Orientēts uz Geštaltu. Viņa vārdos ir daudz jēgas, bet es vēl esmu aizrāvies un uzticīgs freidistiem, tāpēc pretojos viņam. Apjukums.
  • 1927. Frankfurte, Vīne, Berlīne. Vairāk analīzes, supervīziju. Feniheļs, Dojčs, Happels utt. Kļuvu par īstu wisdomshitter. Lieku apjukt citiem.perlz_history_3
  • 1930-1934.Tajā pat laikā Perlzs satika savu topošo sievu Lauru Posneri, kura studēja psiholoģiju, un 1930.gadā viņi apprecējās. Vēlāk pie A.Galbes, kurš cieši sadarbojās ar Goldšteinu, Laura ieguva zinātņu kandidāta grādu Geštaltpsiholoģijā.
  • 1930 Precēšanās. Vēlāk divi bērni, četri mazbērni. Vērotājs. Nekrietns vīrs. Sieva Laura aizraujas ar ekspresīvo kustību Hindlers. Vēl nav notikusi psihes un somas integrācija. Pagaidām pastāv apjukums attiecībās psihe ķermenis.
    Pēc dažiem gadiem noritēja intensīva šķiršanās ar Martina Bubera un Paula Tilliha filozofiju.
  • 1931.gadā piedzima meita Renāte, 1935. dēls Stefans.
  • 1933.gadā sakarā ar notikumiem Vācijā Perlza ģimene emigrēja uz Amsterdamu un no turienes 1933.gada decembrī uz Dienvidāfriku. Vēlāk tieši tur Perlzs atvēra plaukstošu psihoanalīzes institūtu.
  • 1934. Agrīnā bēgšana no hitleriskā režīma. Vēl būdams dziļi iegrimis klasiskajā analīzē braucu uz Dienvidāfriku sludināt Freida evaņģēliju. Joprojām apmulsis.
  • 1936.gadā Marienbadenā psihoanalīzes kongresā notika “nepatīkama” un vienīgā F.Perlza tikšanās ar Z.Freidu.
  • 1936. Aizbraucu uz Marienbadenu uz freidistu kongresu. Pirmais raksts: “Orālās pretestības”. Noraidīts. “Pretestības vienmēr ir anālas” !!! Sašutis. Pirmā saišu saraušana ar ortodoksiem. Apjukuma mutulis, bet parādījās pārliecības centrs: “Es zinu labāk”. Ko? Es zinu labāk par Dieviem? Jā, jā, jā! Es varu redzēt, bet viņi ir pusakli. Nav tik akli kā materiālisti un spirituālisti, bet arī viņi ir aizspriedumu pilni. Iespējams, ka kādreiz es atradīšu patiesību. Jā pompoza doma par patiesību!
  • 1937. Atpakaļ uz Dienvidāfriku. Cīņa par izkļūšanu no brīvo asociāciju muklāja. Atgriešanās pie Goldšteina koncepcijas – organisms kā veselums. Vēl joprojām par šauru. Mūsu premjerministram Janam Smutsam ir atbilde: ekoloģija. Organisms kā veselums- iekļautais -vidē. Tas kļūst par Vienību. Dzimst objektīvi subjektīva identitāte. Freida jēdziens katarse ir Geštalta iesākšanās. Nevis bezapziņā, bet tieši virspusē. Acīmredzamais iegūst vietu uz troņa. Neirotiķis cilvēks, akls pret acīmredzamo.
  • 1940. Mācos drukāt lēni, iegrimstot garlaicībā. Kāpēc domas neiztek uz papīra lapu? Darot to, es atklāju vienu ideju pēc otras. Veidojas nodaļa pēc nodaļas. Koncepcijas, kuras es esmu uztvēris, iebildumi, kurus es noraidīju. Tapa jauna pieeja veselam un slimam cilvēkam. Pārstāju būt par analītiķi. Es sapratu agresiju nevis mistisku enerģiju, kuru radīja Tanatos, sapratu, ka tas ir izdzīvošanas darbarīks. Tādas koncepcijas kā reflekss (stimuls reakcija) un instinkti kā stabilas īpašības jau novecoja, sabruka, deva vietu jaunai perspektīvai, kaut gan pašlaik tās visas vēl dominē. Pagājušā gadsimta mehānistisku, kauzālu domāšanu nomainīja process, struktūra un funkcija, elektroniskā laikmeta domāšana. “Kā” tika nomainīts pret “kāpēc”. Perspektīva un orientēšanās pārspēja racionalizāciju un minējumus. Pat “es” (Freida Ego ir “es” nevis patības koncepcija) izšķīda identifikācijas funkcijā (II daļa, 7 nodaļa).
  • 1941. Grāmata ir pabeigta. Pārskatīt un rediģēt vai atstāt visu kā ir? Nē. Lai ir. Tajā ir daudz nepilnību, mana angļu valoda nav spīdoša, slikti izvēlēti piemēri, bet tas ir “es”. Mans apjukums lēnām izgaist, bet es vēl joprojām bieži esmu sarūgtināts un sapinies, kamēr ideja nerodas skaidri un nepārprotami.
    Tēma “Ego, bads un agresija” Freidam, manuprāt, nav pieņemama, jo noved pie asimilācijas. Svešs materiāls kļūst par Patības daļu un tās izaugsmi. Freida idioma Ego ir daļu kopums: introekcijas (II daļa, 5 un 7 nodaļas), kuras var ieraudzīt un analizēt. Bet asimilācija ir integrācija. Agresijas trūkums ievada stadijā (bads) un ārējās mentālās un psihiskās barības destrukturēšanā (izpostīšana, sagremošana, sagatavošana uztverei), novērš “patības” briešanu un tapšanu. Asimilācijas ideja ir Freida cilvēka struktūras modeļa pamatā, it īpaši tas attiecas uz attiecībām Superego Ego instinkti un viņa vienpusīgo skatījumu uz dzīvi, kā Erosa Tonatosa cīņu. Psihoanalīze pārvērtās par slēgtu, nemainīgu un nemaināmu sistēmu, pārpildītu ar skaidrojumiem, bet neprotošu saskatīt pašsaprotamu izpratni. Psihoanalīze ir slimība, kura tēlo zāles. Neveiksmīgas ārstēšanas gadījumi (ilgušas no trīs līdz divdesmit gadiem un pat vairāk) krietni pārsniedz pieticīgu panākumu.
    Esmu mazāk apmulsis. Es sāku redzēt. Bet daudz problēmu joprojām paliek.
  • 1942. Pirmā šīs grāmatas publikācija Durbanā (Dienvidāfrika). Labas recenzijas, bet maza pārdošana. Rādu grāmatu Freida draudzenei Marijai Bonopartei. Rezultāts: “Ja jūs vairs neticiet (!!!) libido teorijai, tad tā arī to uzrakstiet.” Libido teorija ticības jautājums? Es knapi ticu savām ausīm. Bet pašapmierināti nospļaujos uz šo nezinātnisku, stulbu apgalvojumu, es pieņēmu attiecību pārraušanu un neveiksmi.
    Kā psihiatrs iestājos armijā. Šeit psihoanalīze ir kā balts zilonis. Psihoterapija tomēr pastāv. Sākumā internisti apgalvo: aiz katras neirozes slēpjas kuņģa čūla. Bet beigās tie saka: Perlzs, tev ir taisnība aiz kuņģa čūlas stāv neiroze.
  • 1946. Aizejot no armijas, dodos uz Štatiem. “Allen un Anvin” publicē šo grāmatu. Atkal par agru: reakcija nav izteikta.
  • 1947.gadā medicīnas doktors, psihiatrs Frederiks Perlzs, publicē savu darbu “Ego, bads un agresija”. Grāmatā tiek sniegta Freida psihoanalīzes kritika un apgalvots, ka bāzes instinkts, kurš ir pirms seksualitātes, ir bads. Pretim psihes attīstības stadijām atkarībā no seksuālā instinkta tika likta sava veida psihes attīstības stadiju atkarība no zobu attīstības stadijām. Kur katra zobu veidošanas stadija atbilst psihes attīstības stadijām mijiedarbībā ar bada instinktu un spēju to apslāpēt.
  • 1950. Izkristalizējas apzināšanas teorija. Izgudrots termins Geštaltterapija. Izgudroju eksperimentus, kuri attiecas uz apzināšanas topoloģiju uz jauktu sevis un pasaules apzināšanos. Kopā ar R.Hefferlainu un P.Gudmanu izdodam grāmatu “Geštaltterapija”. To izsmēja akadēmiskie geštaltpsihologi. Bet Geštaltterapija nav viena vakara aizraušanās. Ar katru gadu pārdošana pieaug.
    Dažus gadus vēlāk, 1951.gadā jau ASV, kopā ar Ralfu Hefferlainu un Polu Gudmanu Erics Perlzs raksta grāmatu “Geštalt Terapija”. Tieši šī grāmata kļuva par sava veida sabiedriskās dzīves sākumu šai revolucionārajai psihoterapijas pieejai. Pēc šīs grāmatas izdošanas ļoti maza autoru daļa tik lielā mērā centās attīstīt šī psihoterapijas virziena teorētiskos pamatus. Attieksmes, lauka un konteksta nozīmīgums, nepieciešamība balstīties uz self koncepciju, uzmanības veltīšanas galvenokārt procesam, priekšroka jautājumam “kāpēc” nevis “kā”, šeit un tagad, nedalīta pieeja pieredzei (ķermeņa, jūtu, domu, priekšstatu…), self ne tikai kā struktūras, bet arī pastāvīgo izmaiņu aplūkošana, formu veidošana visi šie atzinumi ir nostiprinājušies Geštaltā.
    Pateicoties Freida psihoanalīzei un fenomenoloģijai, formas teorijai un lauka teorijai, Raiha un Ranke ieguldījumiem, Geštaltā iemiesojās oriģināla, novatoriska psihoterapijas pieeja, kuras metodes tiek uzskatītas par specifiskām un raksturīgām tikai šim psihoterapijas virzienam. Neraugoties uz to, viņam izdevās saglabāt unikālu spēju integrēties ar citiem, atšķirīgiem psihoterapijas virzieniem.
    Līdz 1955.gadam Frics Perlzs un viņa sieva Laura dzīvoja Ņujorkā, nodarbojās ar psihoterapiju un atradās “izplatījumā” starp psihoanalīzi un to, ko šodien pazīstam kā Geštaltterapiju.perlz_history_7
  • No 1955. gada līdz 1963. gadam Frics Perlzs daudz ceļo, savas personīgās krīzes mudināts. Kalifornija, Izraēla, Japāna visur viņš pētīja reliģijas saknes un avotus, austrumu un rietumu filozofijas virzienus un meditāciju. Rezultātā viņš formulē elegantu, konceptuālu un praktisko sistēmu, kuru drīzumā prezentēs pasaulei.
  • 1960 Psihoanalīzes rietuma sākums. Par daudz vilšanās. No Eiropas nāk eksistenciālās psihiatrijas vilnis. Sākās arī Gaštaltterapijas atzīšana. Vilsons van Dūzens raksta: “Geštaltterapija, nodrošinot fenomenoloģijai praktisku pamatu, papildina to.” Eksistenciālā psihiatrija arī noved pie vilšanās. Pārāk daudz pļāpāšanas un pārāk daudz koncepciju.
  • 1962. Eksistence: roze ir roze ir roze. Pašlaik pārdzīvojamais fenomens kā galīgais Geštalts! Tas nav orientēts uz reliģiju kā Bubers, Tillihs un Marsels; nav orientēts uz valodām kā Haideggers; nav komunistiski orientēts kā Sartrs; ne psihoanalītiski kā Binsvangers.
    Kur tad ir neverbālais?perlz_history_8
    Studēju dzen Japānā. Arī esmu vīlies.
  • 1963.gadā viņš atbrauc uz Kaliforniju un iekārtojas Eselenas Institūtā līdz pat 1969.gadam. Tur viņš atrod labvēlīgu vidi, kurā attīsta savu terapeitisko sistēmu, mainot, attīstot, formulējot psihoterapijas metodes, lielā mērā pārvēršot psihoterapiju par brīvu mono izrādi.
  • 1964. Pievienojos Isalenas institūtam. Tas pats, kas jauna arhitektūras stila radīšanai Vācijā bija Bauhaus, ir Isalena kā humānistiskās psiholoģijas praktiskais centrs.perlz_history_10
  • 1966. Geštaltterapija kļūst pazīstama aiz ASV robežām. Vai mēs varēsim aizpildīt tukšumu, kas radās pēc psihoanalīzes un eksistenciālisma? Vai spējam nodrošināt preci? Vai esam atnākuši, lai paliktu?
  • 1969.Viņš atstāj Eselenu un dodas uz Kanādu, uz Kovičenu Angļu Kolumbijā. Tur viņš nodibina terapeitisku sabiedrību, kura kalpo dvēseles un dzīves veselības kritērijiem un pamatā balstās uz Geštaltterapijas principiem.

* Pirmā publiskā atzīšana, pirmā publiskā mākslu žurnāls “LIFE”

 

LifeMSkatīt fragmentu no žurnāla LIFE
F. Perlzs, pdf formātā šeit:
( LIFE 1968/july nr.12 )

 

Frederiks Solomons Perlzs nomira 76 gadu vecumā 1970.gada 14.martā.

Geštaltterapijas vēsture cieši saistīta ar Frederika Perlza dzīves vēsturi. Viņa pirmie skolnieki Izedors Froms, Džims Sikmens, Ervins un Mirima Polsteri un daži citi turpināja savu darbu pie Gestaltterapijas mācību programmu sistematizācijas, atklājot ASV un citur pasaulē Geštalta institūtus un izglītības centrus.

 

Uz augšu