Frederiks Solomons Perlzs [1955-1964]

No 1955. gada līdz 1963. gadam Frics Perlzs daudz ceļo, savas personīgās krīzes mudināts. Kalifornija, Izraēla, Japāna visur viņš pētīja reliģijas saknes un avotus, austrumu un rietumu filozofijas virzienus un meditāciju. Rezultātā viņš formulē elegantu, konceptuālu un praktisko sistēmu, kuru drīzumā prezentēs pasaulei.

*1960 Psihoanalīzes rietuma sākums. Par daudz vilšanās. No Eiropas nāk eksistenciālās psihiatrijas vilnis. Sākās arī Gaštaltterapijas atzīšana. Vilsons van Dūzens raksta: “Geštaltterapija, nodrošinot fenomenoloģijai praktisku pamatu, papildina to.” Eksistenciālā psihiatrija arī noved pie vilšanās. Pārāk daudz pļāpāšanas un pārāk daudz koncepciju.

*1962. Eksistence: roze ir roze ir roze. Pašlaik pārdzīvojamais fenomens kā galīgais Geštalts! Tas nav orientēts uz reliģiju kā Bubers, Tillihs un Marsels; nav orientēts uz valodām kā Haideggers; nav komunistiski orientēts kā Sartrs; ne psihoanalītiski kā Binsvangers.
Kur tad ir neverbālais?
Studēju dzen Japānā. Arī esmu vīlies.

1963. gadā viņš atbrauc uz Kaliforniju un iekārtojas Eselenas Institūtā līdz pat 1969.gadam. Tur viņš atrod labvēlīgu vidi, kurā attīsta savu terapeitisko sistēmu, mainot, attīstot, formulējot psihoterapijas metodes, lielā mērā pārvēršot psihoterapiju par brīvu mono izrādi.

*1964. Pievienojos Isalenas institūtam. Tas pats, kas jauna arhitektūras stila radīšanai Vācijā bija Bauhaus, ir Isalena kā humānistiskās psiholoģijas praktiskais centrs.

“*” Šīs teksts bija domāts grāmatas “Ego, bads un agresija” priekšvārdam. Tomēr nezināmu iemeslu dēļ grāmata tika izdota 1969.gadā izdevniecībā Rendomhauss bez šī teksta.