[T, V, Z]

Starptautiska Geštalt - Vārdnīca
Serž Gingers (redaktors)
Parīze, 1995

[A, B, D, Š]   [E, F]   [G, H, Ķ]  [I, J, K]  [M, N, P]  [R, S]  [T, V, Z]

TRANSFĒRS - psihoanalīzē - inetnsīvas emocionālas attiecības starp pacientu un terapeitu, zināmā mērā atkārtojot bērnībā piedzīvoto attiecību modeli; transfēra neiroze ir galvenais ārstēšanās dzinējspēks. Protams, geštaltā ir vērojamas arī daudzas citas transfēram raksturīgas spontānas parādības, kuras vajadzības gadījumā tiek izmantotas, taču transfēra neirozi mākslīgi neveicina, jo tā var izraisīt atkarību no terapeita. Terapeita kontrtransfērs tiek izmantots tikpat daudz cik klietna transfērs. Pārlieku izteikts transfērs var ļaunprātīgi izmantot pašreizējās autentiskās attiecības starp diviem cilvēkiem. Piemēram, klients nevis tieši uzrunā terapeitu, bet gan neapzināti vēršas pie tēva (tādējādi transfērā parādās vēl viens ”apslēptais trešais”).

TRANSPERSONĀLAIS - terapija var būt intra-personāla (analizē iekšējos konfliktus), inter-personāla (pēta attiecības starp cilvēkiem) vai trans-personāla (ņem vērā kolektīvo zemapziņu un ezotēriskās saites, kas vieno cilvēkus un kosmosu, indivīdu viņpasauli). Geštalts var dot priekšroku kādai no šīm dimensijām vai arī visām trim vienlaikus atkarībā no terapeitam raksturīgā stila un kienta vajadzībām.

TRANZICIONĀLAIS OBJEKTS - Vinnikota lietotajā terimoloģijā - priekšmets, kuru bērns emocionāli pieņēmis kā mātes aizvietotāju un kurš veic nomierinošas funkcijas (teiksim, plīša rotaļlieta, segas vai spilvena stūris). Plašākā nozīmē (kā to lieto geštalts) jebkurš priekšmets, kas simbolizē promesošu personu, kurai cilvēks ir pieķēries (spilvens, soma, apģērbs).

TRANZICIONĀLS (OBJEKTS VAI TELPA) - skat. Tranzicionālais objekts. Tranzicionālā telpa (Vinnikots) ir spēles, mākslas vai terapijas  telpa - kaut kas vidējs starp realitāti un fantāziju. Ja es cīnos terapijas seansa laikā, tā ir reāla cīņa (nevis iedomāta), tomēr es neuzbrūku ienaidniekam; mēs esam ”vidējā”, tranzicionālā terapijas telpā, kas pieļauj daudzus eksperimentus.

VAJADZĪBAS - geštaltpieeja vairāk interesējas par vajadzībām nekā par vēlēšanos. Vajadzības var būt organiskas (ēst, gulēt), psiholoģiskas, sociālas vai garīgas: vajadzība piederēt kādai grupai, vajadzība piešķirt dzīvei jēgu utt. (Maslovs). Tās ne vienmēr ir skaidri apzinātas, ne arī tieši izteiktas. ”Vajadzību apmierināšanas ciklu” bieži vien pārtrauc vai iztraucē, un viens no geštaltterapijas mērķiem ir atrast šos pārrāvumus, bloķēšanu vai traucējumus (skat. pretestības).
 
VIDĒJĀ MODALITĀTE - Gudmans uzskata, ka,  līdzīgi kā grieķu valodas gramatikā (un atgriezeniskajiem darbības vārdiem) tā ir vienlaikus gan aktīva, gan pasīva self funkcionēšana, ko var konstatēt tā sauktā ”pilna kontakta” fāzes laikā, kura ir gan motoriska, gan sensora. Klietns ir savas darbības subjekts un objekts. Piemēram, mēs sarunājamies.

VISPĀRĒJĀ SEMANTIKA - Alfrēda Koržibska (1933) izstrādāta metode, lai apsteigtu aristotelisko bināro principu (kāda lieta vai nu ir, vai arī tās nav = trešā iespēja nepastāv). Koržibskis pasvītro atšķirību starp pieredzi un valodu, kura ir polisēmiska (tai ir vairāki nozīmju līmeņi): vārds nav lieta, ”karte nav teritorija”. Abi - gan Gudmens, gan -  ilgus gadus ir strādājuši kopā ar Koržibski.

ZEIGARNIKAS EFEKTS - nosaukumu ieguvis no krievu psiholoģes vārda, kas pētīja mobilizējošo garīgo spriedzi, kuru rada neskaidra apjausma par nepabeigtu uzdevumu, kurš būtu jānoved līdz galam. To izmanto pedagoģijā (stundas gatavo iepriekšējās dienas vakarā) un reklāmā (lai uzturētu izraisīto interesi: ”rīt es novilkšu zeķes”). Tomēr pārmērīgi daudz nepabeigtu geštaltu var izraisīt neirozi.

ZEMAPZIŅA - geštalts, protams,  nenoliedz zemapziņas nozīmi, taču neveido uz tās pamata fundamentālu atspēriena punktu terapeitiskā darbībā. Terapija tiek izvēlēta, vadoties pēc ārējām ķermeņa, emocionāljām vai garīgajām izpausmēm: sākumā strādā ar virspusējo, lai vēlāk nonāktu līdz dziļākajiem zemapziņas slāņiem.

ZINGERS JOZEFS - Mūsdienu amerikāņu geštaltists, gleznotājs un mūziķis, mācību spēks Klīvlendas instiūtā, Perla skolnieks, kļuva slavens ar savu darbu par kreativitāti un geštaltu, kā arī ar saviem darbiem par laulāto pāru geštaltu.