APMĀCĪBU PROGRAMMA GEŠTALTTERAPIJĀ

RĪGAS GEŠTALTA INSTITŪTS

Sagatavotājs: Artūrs Dombrovskis
RGI vadītājs, Ph.D.

Mācību redaktors: Tatjana Velenta
RGI mācību daļas vadītāja , Ph.D.

Rīga, 2011.

„Geštalts ir atvērts visiem,
kuri cenšas attīstīt savu slēpto potenciālu,
pāriet no vienkāršas eksistēšanas uz dzīves baudīšanu.”
/S.Ginger et A.Ginger,1997/

Programmas nosacījumi:

RGI apmācību programma ir paredzēta speciālistiem ar augstāko, humanitāro izglītību (psiholoģija, pedagoģija, sociālā sfēra, personāla vadība, ārsti, juristi u.tml.), kuri ir sasnieguši 25 gadu vecumu.

Programmas struktūra:

RGI apmācību programma sevī ietver 3 līmeņus, un to apmācība vidēji ir 5 gadi: 1.līmenis – viens apmācību gads; 2.līmenis– divi apmācību gadi un 3.līmenis– divi apmācību gadi.
 Iestāšanās ir iespējamā jebkurā no  trīs līmeņiem, tas ir atkarīgs no kandidāta profesionālās sagatavotības. Ja kandidātam nav pieredzes individuālā terapijā, tad apmācības ir jāsāk ar 1.līmeni. Savukārt, ja kandidātam šāda pieredze ir, tad pamācības ir iespējams sākt ar 2.līmeni vai pat ar 3.līmeni, atbilstoši apmācību programmai (Skat. zemāk „Apmācības programmas prasības 2. un 3.līmenī”).

Apmācību programmu veidi:

• Lekcijas – apmācību veids, kas ir vērsts uz zināšanu nodošanu ar mērķi izzināt teoriju un metodes geštaltterapijā.
• Teorētiskais seminārs – grupu semināri, to mērķis ir attīstīt spēju pielietot teoriju un metodoloģijas geštaltterapijas praksē. 
• Tematiskie semināri – teorētisko semināru veids, praktiskās grupu nodarbības, kas ir orientētas uz padziļinātu, specifisku tēmu apgūšanu, saistībā ar geštaltterapiju, un to pielietošanu praksē.
  
  Teorētiskie un tematiskie semināri ir RGI svarīgākais pamats apmācību programmā.
  
• Terapeitiskais seminārs – grupu darbs, tā mērķis ir individuālā dalībnieku psihoterapija. (Skat. „Grupu geštaltterapija”).
• Seminārs supervīzijā – grupu darbs, tā mērķis ir uzturēt profesionālo attīstību un izaugsmi dalībniekos, izmantojot supervīzijas praksi (Skat. „Supervīzija geštaltterapijā”).
• Absolvējošais seminārs – (2.un 3.līmeņa programmas noslēgumā) eksāmens, tā mērķis ir novērtēt studenta teorētiskā līmeņa sagatavotību, profesionālo pieredzi un zināšanas. 
• Komunikatīvais treniņš – praktiskās grupu nodarbības, kas vērstas uz savstarpēju dalībnieku sadarbības attīstību.
• Konsultēšanas iemaņu treniņš - praktiskās grupu nodarbības, kas vērstas uz iemaņu attīstīšanu, veidojot konsultatīvu sarunu.
• Individuāls darbs mazās grupās – iegūto zināšanu nostiprināšana praksē ar studentu palīdzību, kas tiek realizēta pildot mācību uzdevumus geštaltterapijā sastāvā no 3 līdz 4 cilvēkiem. Atskaites veids par paveikto darbu ir dienasgrāmata, tajā tiek aprakstīti trīs dalībnieka pieredzes veidi- klienta, geštaltterapeita  un intervizora - novērotāja. Darba saturu par mazās grupas paveikto izvērtē apmācību programmas vadītājs.
• Patstāvīgs darbs ar literatūru – studentu pašizglītošanās veids geštaltterapijā, kas ir balstīta uz publikāciju izzināšanu geštaltterapijā, pamatojoties uz RGI izstrādāto apmācību plānu (skat. pielikumā Nr.2).
• Kolokvijs – seminārtipa nodarbība, kas ir balstīta uz studentu pastāvīgu literatūras apgūšanu geštaltterapijā. Mērķis ir pārbaudīt studentu māku apgūt teoriju geštaltterapijā, kā rezultātā tiek kārtota ieskaite par konkrēto literatūras daudzuma izlasīšanu.
• Konference – ikgadējs institūta pasākums, kas ietver meistardarbnīcas, prezentācijas, diskusiju grupas. Mērķis – darbu prezentēšana, profesionālās pieredzes apmaiņa, jaunākas informācijas apspriešana, kas saistās ar geštaltterapiju.
• Rezidence – specifiska geštaltterapijas apmācība, kurā piedalās pasniedzēju un visu apmācības līmeņu studenti. Apmācības veids ir izbraukums, kas ilgst no septiņām līdz 12 dienām. Visas dienas dalībnieki dzīvo speciāli sagatavotā apmācību centrā ar īpaši izstrādātu mācību plānu, pamatojoties uz katra dalībnieka sagatavotības līmeni.

Geštaltterapijas prakses veidi:

• Grupu terapija – geštaltterapijas veids, kas balstīts uz grupu dinamikas nosacījumiem, lai sasniegtu plašu grupas dalībnieku personības izaugsmi. Grupas dinamika atspoguļo iekšējos, sociālpsiholoģiskos procesus un parādības, kas saistītas ar grupas dalībnieku mijiedarbību un savstarpēju sadarbību, iekļaujot grupas terapeitu.
• Individuālā geštaltterapija – geštaltterapijas veids, kas tiek balstīts uz psihoterapeitisku procesu un to veido diāde: geštaltterapeits - klients.
• Supervīzija geštaltterapijā – profesionālās konsultēšanas veids, kas sistemātiski ļauj studentam refleksēt un analizēt savu terapeitisko pieredzi. Mācību supervīzijas mērķis ir attīstīt topošā geštaltterapeita zināšanas, iemaņas, profesionalitāti un noformē darbošanās stilu psihoterapeitiskā praksē. Ir vairāki veidi to apgūšanai: grupu/individuālā; klātienē/neklātienē.

 
APMĀCĪBU PROGRAMMAS SATURS

1. līmenis (ievads geštaltterapijā)  – viens gads (255 mācību stundas)
2. līmenis (didaktiskais) – divi gadi (minimums 615 mācību stundas).
3. līmenis (Supervizija) – divi gadi (807 mācību stundas).