RGI ētikas kodekss

1. PAMATPRINCIPI.

1.1. Šīs Ētikas kodekss regulē geštaltterapeita darbības ētiskās normas, kā arī geštaltterapeita un klienta attiecības.      
1.2. Geštaltterapeits pirmām kārtam rūpējas par savstarpējo attiecību kvalitāti starp geštaltterapeitu un klientu, vienmēr respektē klienta intereses un viņa individualitāti.
1.3. Geštaltterapeits atbalsta klientu tā individuālajā attīstībā, kā arī sekmē viņa atbildību visā klienta izvēles spektrā un atbildīgu lēmumu pieņemšanā.
1.4. Geštaltterapeitam būtu jāapzinās visu savstarpējo attiecību ietekmēšanas spēku uz geštaltterapijas efektivitāti.
1.5. Geštaltterapeitam būtu jāapzinās, ka geštaltterapija var atstāt iespaidu uz citām klienta attiecībām ārpus terapijas, kas var provocēt dažādas konfliktsituācijas. Geštaltterapeitam jāinformē klients par potenciālo risku.
1.6. Geštaltterapeitam būtu jāatpazīst duālo savstarpējo attiecību situācijas, kas pastāv ar darba devējiem, tuviem draugiem, radiem, partneriem, kuri varētu ietekmēt viņa profesionālo lēmumu.
1.7. Geštaltterapeits nedrīkst netaisnīgi diskriminēt klientu pēc tā sociālās izcelsmes, sociāli ekonomiskā stāvokļa, vecuma, dzimuma, tautības, rases, reliģiskās vai idejiskās pārliecības.
1.8. Geštaltterapeits ir pilnībā atbildīgs par savu profesionālo darbību un savu darbu organizē saskaņā ar RGI Ētikas kodeksu un valstī pastāvošajām juridiskajām normām.

2. KONFIDENCIONALITĀTE.

2.1. Geštaltterapeits garantē klientam pilnīgu personiska un sociāla rakstura informācijas konfidencionalitāti (izņemot gadījumus, kuri ir paredzēti punktā 2.3.), par ko informē klientu slēdzot psihoterapijas kontraktu.
2.2. Informāciju zinātniskiem nolūkiem vai publikācijām geštaltterapeits sagatavo un pasniedz veidā, kas garantē klienta pilnīgu anonimitāti.
2.3. Gadījumos, kad pēc geštaltterapeita uzskata saņemtā informācija liecina par personai vai sabiedrībai nenovēršami draudošām briesmām, viņam jākonsultējas ar RGI padomi un jānodod šī informācija kompetentām institūcijām (mediķiem, policijā), par ko klients tiek informēts uzsākot pasihoterapeitiskās attiecības.
2.4. Geštaltterapeitam nav tiesību izmantot geštaltterapijas laikā iegūto informāciju, šantažēt klientu.

3. PSIHOTERAPIJAS KONTRAKTS.

3.1. Pirms kontrakta sastādīšanas, klientam vai kandidātam nepieciešams paskaidrot, kādas pastāv galvenās geštaltterapijas iezīmes un kādi var būt pozitīvie un negatīvie šīs psihoterapijas efekti. Ja klients vai kandidāts piekrīt piedāvātajiem noteikumiem, var sastādīt mutisku vai rakstisku kontraktu. Ja geštaltterapeits domā, ka klientam šī metode nav piemērota vai pats klients atsakās no tās, jāpiedāvā cita psihoterapijas metode vai cita profesionāļa  palīdzība.
3.2. Geštaltterapijas kontrakts nosaka geštaltterapijas robežas, konfidencionalitātes pakāpi, iespējamo sesiju skaitu un biežumu, kontaktus starp sesijām, gestaltterapijas pabeigšanas noteikumus, savstarpēju finansiālu atbildību, iespējamo medicīniskās palīdzības nepieciešamību, psihiatra konsultācijas iespēju, sūdzību iesniegšanas kārtību u.t.t.

4. VISPĀRĒJIE ĒTISKIE PRINCIPI.

4.1. Geštaltterapeits ir pilnīgi atbildīgs par savu profesionālu rīcību, it īpaši ņemot vērā klienta un geštaltterapeita mijiedarbības psihoterapeitisko raksturu, lielo uzticēšanos un daļēju savstarpējo atkarību.
4.2. Geštaltterapeits nedrīkst ekspluatēt un ļaunprātīgi izmantot klienta uzticēšanos, apmierināt personīgās vajadzības (emocionālās, seksuālās, sociālās un ekonomiskās) uz klienta rēķina, būt paviršs attiecībā uz saviem profesionālajiem pienākumiem attiecībā uz klientu.
4.3. Geštaltterapeitam jāzina par iespējamajiem personīgajiem un profesionālajiem ierobežojumiem un  traucējumiem darbā, un ievērojot tos, jākonsultējas ar kolēģiem vai supervīzoru vai / un jānosūta klients pie cita psihoterapeita.
4.4. Komentēt vai apspriest kolēģu darbu klientu klātbūtnē nav ētiski.
4.5. Gestaltterapeits nedrīkst strādāt alkohola vai narkotisko vielu intoksikācijas stāvoklī vai arī, ja viņa somātiskās vai psihiskās veselības stāvoklis neļauj strādāt pilnvērtīgi.
4.6. Pacientu interesēs un cienot savus kolēģus, ir jārespektē psihoterapeitiskās attiecības, kuras ir klientam ar citu psihoterapeitu.
4.7. Geštaltterapeits atbildīgi turpina personīgo un profesionālo attīstību ar regulārām supervīzijām un individuālo terapiju, kā arī veicot pētījumus, apmeklējot profesionālās konferences, seminārus un publicējoties.
4.8. Jebkura minēto principu neievērošana ir drauds klienta garīgajai veselībai, profesionālās korporācijas imidžam un statusam, izmantoto geštaltterapijas metožu efektivitātei un tiek uzskatīta par rupju kļūdu psihoterapeitisko metožu pielietošanā.

5. REKLĀMA.

5.1. Geštaltterapeitam, reklamējot savus piedāvātos pakalpojumus, jāraksturo tos tā, kā viņam atļauj profesionālā sagatavotība, kvalifikācija un profesija.
5.2. Aizliegts reklāmā izmantot nepatiesu informāciju, minēt konkrētu cilvēku psihoterapeitisko pieredzi, izmantot testimonial metodi, salīdzināt sevi ar kolēģiem un /vai citiem psihoterapijas novirzieniem.

6. DROŠĪBA.

6.1. Geštaltterapeitam ir jārūpējas par drošu vidi un vietu geštaltterapijai.
6.2. Geštaltterapeitam uzstājīgi tiek rekomendēts apdrošināt viņa profesionālo darbību.

7. SŪDZĪBAS UN TO IZSKATĪŠANAS KĀRTĪBA.

7.1. Sūdzības par RGI biedru darba praksi izskata RGI padome, kuru ievēl RGI kopsapulce.
7.2. RGI biedrs, par kuru saņemta sūdzība, tiek informēts par sūdzības saturu, viņš piedalās padomes sēdē.
7.3. Padome par lēmumu informē RGI kopsapulci.
7.4. Katram RGI biedram ir tiesības lūgt citu RGI biedru (padomes pārstāvjus) kļūt par viņa padomnieku sūdzības izskatīšanas procesā. Padomniekam ir tiesības piedalīties visās sūdzības izskatīšanas reizēs.
7.5. RGI biedram, kuram ir bijusi kriminlālā sodāmība vai civilās prasības subjekts ir bijis klients, obligāti jāinforma par šo faktu RGI padome.
7.6. RGI biedram steidzīgi jāinformē RGI padomes priekšsēdētājs par apsūdzību un/vai iespējamo tiesas procesu, ja tas ir saistīts ar psihoterapijas praksi.
7.7. RGI biedrs neiesniedz apsūdzību ar savtīgu mērķi un ir atbildīgs par sūdzības saturu.
7.8. RGI veic savu biedru profesionālo aizstāvību, ja profesionālajā darbībā viņi sastopas ar uzbrukumiem un draudiem. Profesionālo noslēpumu glabāšana, geštaltterapeita cieņa un neatkarība, pildot šī  kodeksa nosacījumus, tiek īpaši sargāta.

Ētikas kodekss tiek apstiprināts vai mainīts RGI kopsapulcē, atbilstoši statūtiem. Tas ir oficiāls dokuments visim RGI biedriem – gan sertificētiem un diplomētiem geštaltterapeitiem, gan sertificētiem geštalta praktiķiem.

Rīga 20. junija 2002 g.