Parakstīties jaunumiem pa e-pastu!
Piekrītu tam, ka mani personīgie dati tiks ievākti, apstrādāti un glābāti www.gestalt.lv mājaslapas sistēmā.

''Cilvēks ir nolemts būt brīvs. Reiz iemests pasaulē, viņš ir atbildīgs par visu, ko dara.'' Žans Pols Sartrs



Trauma un pēctraumatiskais sindroms

Rīgas Geštalta institūta
Studentes Sandras Bondares
Referāts (tulkojums)
J. Petrova

 

Recenzija

Sandras Bondares izvēlētais sertifikācijas darbs, J.Petrovas darba tulkojums no krievu valodas, ir vērtīgs papildinājums latviešu valodā pieejamam literatūras klāstam Geštalta terapijas teorētiskās un tieši, traumatiskās koncepcijas pilnveidošanā.

Tulkojumā ir saglabāts autores rakstīšanas stils, izteicieni, piemēri un galvenās idejas. Geštaltterapeitei J.Petrovai ir ievērojama pieredze psihoterapeitiskajā darbā ar psihotraumu, tādēļ, manuprāt, Sandras B. izvēle ir veiksmīga, jo tulkotā darba fragments varētu papildināt interesentu zināšanas un paplašināt to redzes lauku. Terapeitiskajā darbā tas ir svarīgs aspekts.

Šo tulkojumu uzskatu par kvalitatīvu un atbilstošu sertifikācijas darba prasībām.

D.Auziņa

Kopsavilkums

Rakstā „Trauma un pēctraumatiskais sindroms” (PTSD) atspoguļota psiholoģes, psihoterapeites J.Petrovas daudzgadīgā praksē gūtā pieredze darbā ar psiholoģisko traumu.

Autore iepazīstina ar uzvedības īpatnībām un raksturo cilvēku iekšējo pasauli, kuri ir pārdzīvojuši psiholoģisku traumu. Kas notiek ar cilvēku stipra stresa rezultātā? Kādas sekas trauma atstāj cilvēka turpmākajā dzīvē. Autore apraksta kādas iezīmes un izpausmes īpatnības ir raksturīgas tādiem cilvēkiem. Autore skaidro, kā palīdzēt šādiem cilvēkiem, kam jāpievērš uzmanība. Bieži pārdzīvotas psiholoģiskās traumas rezultātā rodas pēctraumatiskais sindroms.

Autore parāda kā cilvēks veido komunikāciju, kontaktus ar apkārtējo vidi, balstoties uz personisko vērtību sistēmu. Terapeite iepazīstina ar traumu veidiem un formām, kā arī norāda, kur jāakcentē uzmanība gan diagnosticējot, gan dziedinot traumu.

Autore apraksta atjaunotās cilvēka prasmes, kas veidojas terapijas rezultātā.

Raksts būs noderīgs visiem, gan psihologiem un psihoterapeitiem, gan interesentiem, kuri ir saskārušies ar traumatisko pieredzi un vēlas to atpazīt. Rakstā atspoguļotā informācija var būt noderīga darbā ar klientu un personiskās pieredzes bagātināšanā.

Резюме

В статье «Травма и посттравматический синдром» (ПТСР) отражен опыт, приобретенный психологом и психотерапевтом Е. Петровой за долгие годы работы с людьми, получившими психологическую травму.

Автор знакомит с особенностями поведения таких людей и представляет характеристику их внутреннего мира. Автор рассказывает, чтó происходит с человеком в результате сильного стресса, какие последствия такая травма оставляет на дальнейшую жизнь человека. В работе описывается характерные для таких людей черты и особенности их проявления. Даны также советы по оказанию помощи таким людям, с выделением аспектов, на которые следует обращать большее внимание. Кроме того, указывается, что в результате пережитой психологической травмы часто появляется посттравматический синдром.

Автором показано, как человек, основываясь на личной системе ценностей, формирует коммуникацию, контакты с окружающей средой. Терапевт знакомит с видами и формами травм, а также рассказывает, на что следует концентрировать внимание при диагностике травм и – лечении.Автор описывает восстановленные умения человека, которые образуются в результате терапии.

Статья полезна для всех – как для психологов и психотерапевтов, так и всех остальных интересующихся, кто когда-либо сталкивался с травматическим опытом и желает его распознать. Содержащаяся в статье информация может пригодиться в работе с клиентами, а так же – для обогащения личного опыта.

Summary

In the „Post-Traumatic Stress Disorder” article is reflected the psychologist and psychotherapist J.Petrova the long-term practice experience in the field of psychic trauma.

The author tells about the features of  character and describes the internal world of the people who came through a psychological trauma. What is happening with a person in the result of big stress? What consequence does the trauma leave on person’s future life. The author describes intrinsic features and characteristics of theese people. The author explains the ways how to help them, what to pay attention for. Post-traumatic syndrome often appears in the result of psychological trauma.

The author shows how a person makes communication and contacts with the external world, relying on system of values. Therapist tells about kinds and forms of traumas, and indicates where to pay attention for in diagnosing and treating a case.

The author describes abilities of  the recovered person in the result of therapy.

The article will be helpful for everyone, as for psychologists and psychotherapists,  as interested people who faced with traumas and want to identify it. The reflected in the article information may be helpful in the work with clients and for outlook expanding.

Ievads

Par sava II līmeņa kvalifikācijas darbu es izvēlējos tulkot  J.Petrovas darbu. Tulkotais materiāls ir daļa no J.Petrovas darba „Trauma un pēctraumatiskais sindroms”, kurā ir apkopots plašs materiāls, kas veidojies personiskās darba pieredzes rezultātā.

Darbs ir tulkots no krievu valodas un ir saskaņots ar darba autori.

J.Petrovas ilgais, pieredzes bagātais ceļš geštaltterapijā bija galvenais iemesls, kāpēc izvēlējos iepazīties pati un iepazīstināt citus ar J.Petrovas darbu.

J.Petrova ir psiholoģe, sertificēta geštaltterapeite, supervizore, Eiropas geštaltterapijas asociācijas biedre. Dzīvo un strādā Sankt-Pēterburgā. Vada dažādas psihoterapijas programmas. Ir daudzu rakstu autore.

J.Petrova velta šo rakstu darbam ar psiholoģisko traumu, pielietojot savu daudzgadīgo praksi, gan teorētiskās zināšanas. Savā darbā autore atspoguļo psihiskās pasaules realitāti, iepazīstina ar psiholoģiskās traumas redzējumu.

Vārds trauma ir radies no grieķu valodas un nozīmē „ievainojums” – brūce vai organisma audu bojājums. Mūsdienās izmanto terminus – psiholoģiskā trauma un pēctraumatiskais sindroms (PTSD). Šie termini apraksta cilvēku stāvokli, kurš ir pārcietis smagus pārbaudījumus un kuram ir ievainota psihe.

Katrs cilvēks ir saskāries ar kādu traumatisku situāciju. Bieži cilvēks var nodzīvot dzīvi, neapzinoties, ka nesaprotamas uzvedības pamatā ir traumējoša situācija. Tādēļ ir svarīgi atpazīt psiholoģisko traumu, kas rada pēctraumatisko sindromu.

Rakstā J.Petrova apraksta uzvedību, iekšējos stāvokļus cilvēkiem, kuri ir pārdzīvojuši psiholoģisku traumu. Kādi tad ir šie cilvēki, kā viņus var atpazīt? Autore skaidro, kā palīdzēt šādiem cilvēkiem, kam jāpievērš uzmanība. Kas notiek ar cilvēku stipra stresa rezultātā?

Cilvēks dzīvē sastopas ar dažādām situācijām, kas rada dažādus pārdzīvojumus. Trauma ir sekas stresam, pārdzīvojumam, nepabeigtām situācijām.

J.Petrova piedāvā piemērus, kas atspoguļo psiholoģiskās traumas rezultātā gūtās izpausmes īpatnības, iepazīstina ar traumējošiem faktoriem.

Autore parāda kā cilvēks veido komunikāciju, kontaktus ar apkārtējo vidi balstoties uz personisko vērtību sistēmu.

Terapeite iepazīstina ar traumu veidiem un formām, kā arī iepazīstina, kur jāakcentē uzmanība gan diagnosticējot, gan dziedinot traumu.

Domāju, ka šis raksts būs noderīgs visiem, gan psihologiem un psihoterapeitiem, gan interesentiem, kuri ir saskārušies ar traumatisko pieredzi. Var būt noderīgs darbā ar klientiem. Rakstā izklāstītās zināšanas palīdzēs labāk atpazīt traumatiskas situācijas, kas sekmēs virzību uz iekšējās pasaules veselumu.

Visiem, kas izlasīs šo rakstu, būs iespēja, iepazīstoties ar citu pieredzi, paplašināt savu redzesloku un zināšanas.

Sandra Bondare

Jeļena Petrova

Trauma un pēctraumatiskais sindroms

1.Cilvēki, kas pārcietuši psiholoģisko traumu

Šajā nodaļā būs aprakstīta uzvedība un iekšējā pasaule tiem cilvēkiem, kas ir pārcietuši psiholoģisko traumu. Traumu var gūt bērnībā vai jau pieaugušā vecumā, un varbūt ne vienu reizi vien. Psihologi viņus dažreiz sauc par „traumatiķiem”. Mēs sauksim šādus cilvēkus par „savādiem”. Šajā darbā būs sastopami abi nosaukumi.

1.1 Šo cilvēku raksturojums

Kā likums, ikdienas dzīvē šie cilvēki ir pieklājīgi un patīkami. Daudz smaida. Viņi viegli veido kontaktu ar nepazīstamiem cilvēkiem. Bet reizēm savādie cilvēki mēdz būt neparedzami apkārtējiem.

Piemēram, parastā saskarsmes situācijā cilvēks mierīgi un nepiespiesti sarunājas, bet pēkšņi negaidīti sev un neizprotami apkārtējiem, viņa emocionālais stāvoklis mainās, izpaužas viņa nesavaldība, vai arī saruna tiek pārtraukta. Tādos brīžos šie savādie cilvēki var kļūt asi un nemotivēti uzbrūkoši. Apkārtējie taisnīgi uzskata, ka savādie saskarsmē ar citiem viegli un neparedzami pārkāpj savas un citu psiholoģiskās robežas.

Lielākoties sociāli adaptētie, miermīlīgie daudz un pieklājīgi smaida, liekas, ka viņiem nedaudz pietrūkst personības spēka. Viņi nemāk veidot „vidējās distances” attiecības saskarsmē ar cilvēkiem, un paši bieži piekrīt piezīmei, ka viņiem viss sanāk „vai nu pārāk tuvu, vai pārāk tālu”. Diemžēl šīs viņu īpatnības nosaukšana, ko izdara terapeits sesijas laikā vai vienkārši tuvs, uzmanīgs cilvēks, viņiem maz palīdz, lai izmainītu uzvedības stilu, pat, ja viņi to vēlas.

Šis pieklājīgais cilvēks cenšas būt „kā visi”, viņu uzskata par „ļoti patīkamu”, tas kādu laiku prot uzturēt „vidējās zonas attiecības”. Galvenās grūtības tāds cilvēks izjūt, veidojot tuvas attiecības. Psihologi konsultanti uzstāda diagnozi – „bailes no tuvām attiecībām”. Pat ja arī izdodas „pietuvoties” otram, viņš veido attiecības kaut kā savādi, bez atvērtības un patiesīguma, maz izpauž savu spontanitāti.

Atbildīgās emocionālā sasprindzinājuma situācijās šie cilvēki, negaidīti apkārtējiem, ieņem „bērna” pozīciju. Šī pozīcija izpaužas tādējādi, ka viņus pārņem „bērna” jūtas: aizvainojums, bailes. Viņiem veidojas somatiskas saslimšanas vai slimības. Savādie nespēj pilnvērtīgi kontaktēties. Par tādiem cilvēkiem var teikt, ka tiem ir „kaut kāds noslēpums”, ka viņi „distancējas”, atsvešinās, bet, ja veido kontaktu, tad savādi.

Paradoksāli, bet ekstremālās situācijās viņi, negaidīti sev un citiem, var iekšēji savākties, nomierināties. Šķiet, ka romantiskā dzejnieka* vārdi: „Bet viņš, nelaimīgais, meklē vētru, it kā vētrā būtu miers”, ir uzrakstīti tieši par viņiem.
Pastāv uzskats, ka viņi konkurences apstākļos nevar izpaust empātiju. Patiesībā konkurences situācijā viņi spēj būt nejūtīgi un nepamatoti cietsirdīgi līdz pat nesavaldībai. Apkārtējie ievēro, ka viņi maz spējīgi izpaust līdzjūtību. Ja savādajiem līdzās ir cilvēks, kas jūt dvēseliskas vai fiziskas sāpes, viņi apjūk, „saspringst”, nezina, kā uzvesties, kaut arī ir spējīgi atpazīt jūtu stiprumu un cita pārdzīvojumus.

Ir labi zināmas personības un sociālās pazīmes, kas atšķir tādus cilvēkus no „visiem pārējiem”. Piemēram, tie var būt vīrieši, kas izvēlas profesijas vai nodarbošanos, kur ir dzīvības risks. Viņi stājas dienestā Iekšlietu Ministrijas struktūrās, nodarbojas ar ekstrēmiem sporta veidiem. Tieši otrādi var rīkoties tāda pat tipa sievietes. Viņas var pieņemt „upura” pozīciju, izvēlēties vīrus ar sadistiskām nosliecēm vai profesijas ar zemu sociālo statusu.

Psihologi un psihoterapeiti atzīst, ka, esot psiholoģisko treniņu vai terapeitisko grupu dalībnieki, savādie viegli kļūst par klientiem, viņi droši iet strādāt „karstajā krēslā” maz pazīstamos apstākļos. Nepazīstamu vai mazpazīstamu cilvēku klātbūtnē viņi brīvi atklāj savu jūtu dziļumu un personisko informāciju. Rodas iespaids, ka viņi slikti orientējas apstākļos, izsaucot izbrīnu un pat šokējot apkārtējos.

download pdf
Uz augšu